Iepazīšanās ar datoriem
Šajā rakstāVai esat iesācējs datorlietošanā? Vai vēlaties uzzināt, ko tie dara un kāpēc jums būtu jālieto dators? Esiet sveicināts — jūs esat nokļuvis īstajā vietā. Šajā rakstā ir sniegts datoru apskats: kas tie ir, kādi ir datoru veidi un ko ar datoriem var darīt.
Kas ir datori?
Datori ir mašīnas, kas izpilda uzdevumus vai aprēķinus atbilstoši norādījumu kopai vai programmām. Pirmie pilnībā elektroniskie datori, kas tika ieviesti 20. gadsimta 40. gados, bija milzīgas mašīnas, kuras darbināja cilvēku komandas. Salīdzinot ar šīm pirmajām mašīnām, mūsdienu datori ir apbrīnojami. Tie ir ne tikai tūkstošiem reižu ātrāki, bet tos var arī novietot uz rakstāmgalda, klēpī vai pat ielikt kabatā.
Datoru darbības pamatā ir aparatūras un programmatūras mijiedarbība. Aparatūra ir datora daļas, ko var redzēt un aptaustīt, ieskaitot korpusu un visu, kas atrodas tā iekšpusē. Svarīgākā aparatūras daļa ir sīka, taisnstūra formas mikroshēma, kas atrodas datora iekšpusē un tiek saukta par centrālo procesoru (CPU) jeb mikroprocesoru. Tās ir datora "smadzenes" — daļa, kas tulko norādījumus un izpilda aprēķinus. Aparatūras elementi, piemēram, monitors, tastatūra, pele, printeris un citi komponenti, bieži tiek saukti par aparatūras ierīcēm jeb ierīcēm.
Programmatūra ir norādījumi vai programmas, kas aparatūrai saka, kas ir jādara. Šāda veida programmatūra ir tekstapstrādes programma, ko datorā var lietot burtu rakstīšanai. Operētājsistēma (OS) ir programmatūra, kas vada datoru un tam pievienotās ierīces. Divas labi pazīstamas operētājsistēmas ir Windows un Mac OS. Jūsu datorā tiek lietota operētājsistēma Windows.
Datoru veidi
Datori tiek klasificēti pēc izmēriem un jaudas. Vienā skalas galā atrodas superdatori — ļoti lieli datori ar tūkstošiem saistītu mikroprocesoru, kas veic ārkārtīgi sarežģītus aprēķinus. Otrā skalas galā atrodas datori, kas ievietoti automašīnās, televizoros, stereosistēmās, kalkulatoros un ierīcēs. Šie datori ir paredzēti atsevišķu uzdevumu veikšanai.
Personālais dators jeb PC ir dators, ko vienlaikus paredzēts izmantot vienam lietotājam. Šajā sadaļā ir aprakstīti dažādi personālo datoru veidi: galddatori, klēpjdatori, rokas datori un planšetdatori.
Galddatori
Galddatorus ir paredzēts novietot uz rakstāmgalda vai galda. Tie parasti ir lielāki un jaudīgāki par citiem personālo datoru veidiem. Galddatori ir veidoti no atsevišķiem komponentiem. Galvenais komponents, kas tiek saukts par sistēmas bloku, parasti ir taisnstūra formas korpuss, kas tiek novietots uz rakstāmgalda vai zem tā. Citi komponenti, piemēram, monitors, pele un tastatūra, ir pievienoti sistēmas blokam.
 |
| Galddators |
Klēpjdatori
Klēpjdatori ir viegli, pārnēsājami personālie datori ar plānu ekrānu. Klēpjdatorus to mazo izmēru dēļ bieži sauc par piezīmjdatoriem. Klēpjdatori var darboties ar akumulatoriem, tāpēc tos var lietot jebkurā vietā. Atšķirībā no galddatoriem klēpjdatoros centrālais procesors, ekrāns un tastatūra ir apvienoti vienā korpusā. Kad ekrānu nelieto, to var aizvērt pāri tastatūrai..
 |
| Klēpjdators |
Rokas datori
Rokas datori, kas tiek saukti arī par personālajiem ciparasistentiem (personal digital assistant — PDA), ir ar akumulatoru aprīkoti datori, kas ir pietiekami mazi, lai tos varētu ņemt līdzi gandrīz visur. Lai gan rokas datori nav tik jaudīgi kā galddatori vai klēpjdatori, tos var izmantot, lai plānotu tikšanās tikšanās, saglabātu adreses un tālruņu numurus, kā arī lai spēlētu spēles. Dažiem rokas datoriem ir papildu iespējas, piemēram, zvanīšana pa tālruni vai piekļuve internetam. Rokas datoriem tastatūru vietā ir skārienekrāni, kurus lieto, pieskaroties tiem ar pirkstu vai irbuli (pildspalvai līdzīgu rādīšanas rīku).
 |
| Rokas dators |
Planšetdatori
Planšetdatori ir pārnēsājami personālie datori, kuros ir apvienotas klēpjdatoru un rokas datoru īpašības. Līdzīgi klēpjdatoriem, tie ir jaudīgi un tiem ir iebūvēts ekrāns. Līdzīgi rokas datoriem, tie ļauj ekrānā rakstīt piezīmes vai zīmēt attēlus nevis ar irbuli, bet parasti ar planšetdatora pildspalvu. Tie var arī pārveidot rokrakstā rakstītu tekstu datorrakstā. Dažiem planšetdatoriem ir "paceļams" ekrāns, kas grozās ap savu asi un atveras, lai atsegtu tastatūru, kas atrodas apakšā.
 |
| Planšetdators |
Ko var paveikt ar datoriem?
Daudzi cilvēki darbavietās lieto datorus, lai glabātu ierakstus, analizētu datus, veiktu pētījumus un vadītu projektus. Mājās datorus var lietot, lai atrastu informāciju, glabātu attēlus un mūziku, kontrolētu finanses, spēlētu spēles un sazinātos ar citiem cilvēkiem. Turklāt šīs ir tikai dažas no datoru lietošanas iespējām.
Datoru var lietot, lai izveidotu interneta — tīkla, kas savieno datorus visā pasaulē, — savienojumu. Vairākumā apdzīvoto vietu internetu var lietot par mēneša maksu, un tas arvien vairāk kļūst pieejams arī mazāk apdzīvotos apgabalos. Ja ir piekļuve internetam, tad var sazināties ar cilvēkiem visā pasaulē un atrast daudz dažādas informācijas.
Dažas visizplatītākās lietas, kurām tiek izmantots dators:
Tīkls Web
Tīkls Web ir milzīga informācijas krātuve. Tīkls Web ir populārākā interneta daļa, un daļēji tas ir tāpēc, ka lielākā daļa informācijas tajā ir parādīta vizuāli pievilcīgā formā. Virsraksti, teksts un attēli var tikt apvienoti vienā Web lapā—, kas ir ļoti līdzīga žurnāla lappusei, tikai Web lapu papildina skaņu un animācija. Vietne ir savstarpēji saistītu Web lapu kolekcija. Tīklā Web ir miljoniem vietņu un miljardiem Web lapu.
 |
| Web lapas piemērs (Microsoft Game Studios) |
Klejošana tīklā Web nozīmē tā pārlūkošanu. Tīklā Web var atrast informāciju gandrīz par visām iespējamajām tēmām. Piemēram, var lasīt jaunākās ziņas un filmu recenzijas, salīdzināt aviolīniju sarakstus, apskatīt ceļu kartes, uzzināt laika prognozi savai pilsētai vai pārbaudīt veselības stāvokli. Vairākumam uzņēmumu, valsts iestāžu, muzeju un bibliotēku ir savas vietnes, kurās atrodama informācija par to precēm, pakalpojumiem vai krātuvēm. Plaši ir pieejami arī uzziņu avoti, piemēram, vārdnīcas un enciklopēdijas.
Tīkls Web sniedz iepriecinājumu arī pircējiem. Var pārlūkot un iegādāties preces — grāmatas, mūziku, rotaļlietas, apģērbu, elektropreces un vēl daudz ko citu — ļoti daudzu mazumtirgotāju vietnēs. Vietnēs, kas organizē ūtrupes veida izsoles, var arī pirkt un pārdot lietotas preces.
Informāciju par to, kā pārlūkot internetu un tīklu Web, skatiet Interneta pārlūkošana.
E‑pasts
E‑pasts (saīsinājums no frāzes elektroniskais pasts) ir ērts saziņas līdzeklis ar citiem cilvēkiem. Nosūtot e‑pasta ziņojumu, tas adresāta e‑pasta iesūtnē nonāk gandrīz acumirklī. E‑pastu var nosūtīt daudzām personām vienlaikus, un e‑pastu var saglabāt, izdrukāt un pārsūtīt citiem. Ar e‑pasta ziņojumu var sūtīt gandrīz visu veidu failus, tai skaitā dokumentus, attēlus un mūzikas failus. Un, sūtot e‑pasta ziņojumu, nav nepieciešama pastmarka! Skatiet Darba sākšana ar e‑pastu.
Tūlītējā ziņojumapmaiņa
Tūlītējā ziņojumapmaiņa ir līdzīga reāllaika sarunai ar citu cilvēku vai cilvēku grupu. Rakstot un sūtot tūlītējo ziņojumu, tas nekavējoties kļūst redzams visiem sarunas dalībniekiem. Atšķirībā no e‑pasta visiem dalībniekiem ir jāatrodas tiešsaistē (jālieto dators, kas pievienots internetam) un vienā laikā jābūt pie datora. Sazināšanās, lietojot tūlītējo ziņojumapmaiņu, tiek saukta par tērzēšanu.
Attēli, mūzika un filmas
Ja jums ir ciparkamera, varat attēlus no kameras ievietot datorā. Pēc tam tos var izdrukāt, izveidot slaidrādes vai, izmantojot e‑pastu, koplietot tos ar citiem vai izlikt vietnē. (Plašāku informāciju, ko var darīt ar šiem fotoattēliem, skatiet Darbs ar ciparattēliem .) Datorā var arī klausīties mūziku, importējot (pārsūtot uz datoru) mūziku no audio kompaktdiskiem vai iegādājoties dziesmas mūzikas vietnē. Vai ieslēdziet kādu no tūkstošiem radiostaciju, kas tiek pārraidītas internetā. Ja datora komplektācijā ir DVD atskaņotājs, varat skatīties filmas.
Spēles
Vai jums patīk spēlēt spēles? Jūsu izklaidei ir pieejams tūkstošiem datorspēļu visās iespējamajās kategorijās. Sēdieties pie sacīkšu automašīnas stūres, cīnieties pret biedējošiem radījumiem cietumā vai kontrolējiet civilizācijas un impērijas! Daudzas spēles, izmantojot internetu, ļauj sacensties ar citiem spēlētājiem visā pasaulē. Sistēmā Windows ir iekļautas vairākas kāršu spēles, mīklu spēles un stratēģiskās spēles (skatiet Par sistēmas Windows spēlēm).
Operētājsistēma
__elbasuer__
Operētājsistēma
Datorprogramma, kas vada pārējās datorā esošās programmas. Operētājsistēma saglabā failus, ļauj lietot programmas un saskaņo aparatūras (piemēram, tastatūras un peles) lietošanu.
Importēšana
Attēlu, mūzikas vai video kopēšana datorā no ciparkameras vai citas ierīces.
Planšetdatora irbulis
__elbasuer__
Planšetdatora irbulis
Irbulis, kas ietilpst planšetdatora komplektā. Irbuli izmanto, lai panāktu mijiedarbību ar ekrāna vienumiem.
Fails
Visa informācija, kas datorā saglabāta ar vienu nosaukumu. Fails var būt teksta dokuments, attēls, programma utt. Parasti faila nosaukuma paplašinājums sastāv no trim burtiem, kas palīdz noteikt tā tipu (piemēram, attēlu faili bieži tiek saglabāti JPEG formātā un faila nosaukuma paplašinājums ir .jpg).
Palīdzība un ieteikumi
